-
Sadarbības tīkla projekta ietvaros īstenotie pasākumi (oktobris `25 – janvāris `26)
Biedrība “PASSIVE HOUSE LATVIJA” īsteno komersantu sadarbības tīkla izveides un īstenošanas projektu “Zaļā kursa sadarbības tīkls” (projekts Nr. 5.1.1.2.i.0/3/24/A/CFLA/007), Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1. reformu un investīciju virziena “Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A” 5.1.1.r. reformas “Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija” 5.1.1.2.i. investīcijas “Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai” trešās kārtas…
-
Sadarbības tīkla projekta ietvaros īstenotie pasākumi (jūlijs `25 – oktobris `25)
Biedrība “PASSIVE HOUSE LATVIJA” īsteno komersantu sadarbības tīkla izveides un īstenošanas projektu “Zaļā kursa sadarbības tīkls” (projekts Nr. 5.1.1.2.i.0/3/24/A/CFLA/007), Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1. reformu un investīciju virziena “Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A” 5.1.1.r. reformas “Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija” 5.1.1.2.i. investīcijas “Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai” trešās kārtas…
-
Sadarbības tīkla projekta ietvaros īstenotie pasākumi (aprīlis `25 – jūlijs `25)
Biedrība “PASSIVE HOUSE LATVIJA” īsteno komersantu sadarbības tīkla izveides un īstenošanas projektu “Zaļā kursa sadarbības tīkls” (projekts Nr. 5.1.1.2.i.0/3/24/A/CFLA/007), Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1. reformu un investīciju virziena “Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A” 5.1.1.r. reformas “Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija” 5.1.1.2.i. investīcijas “Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai” trešās kārtas…
-
Sadarbības tīkla projekta ietvaros īstenotie pasākumi (janvāris `25 – aprīlis `25)
Biedrība “PASSIVE HOUSE LATVIJA” īsteno komersantu sadarbības tīkla izveides un īstenošanas projektu “Zaļā kursa sadarbības tīkls” (projekts Nr. 5.1.1.2.i.0/3/24/A/CFLA/007), Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1. reformu un investīciju virziena “Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A” 5.1.1.r. reformas “Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija” 5.1.1.2.i. investīcijas “Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai” trešās kārtas…
-
Sadarbības tīkla projekta ietvaros īstenotie pasākumi (oktobris`24 – janvāris `25)
Biedrība “PASSIVE HOUSE LATVIJA” īsteno komersantu sadarbības tīkla izveides un īstenošanas projektu “Zaļā kursa sadarbības tīkls” (projekts Nr. 5.1.1.2.i.0/3/24/A/CFLA/007), Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1. reformu un investīciju virziena “Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A” 5.1.1.r. reformas “Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija” 5.1.1.2.i. investīcijas “Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai” trešās kārtas…
-
Sadarbības tīkla projekta ietvaros īstenotie pasākumi (augusts`24 – oktobris`24)
Biedrības “PASSIVE HOUSE LATVIJA” projekta “Zaļā kursa sadarbības tīkls” īstenošanas aktualitātes Biedrība “PASSIVE HOUSE LATVIJA” īsteno komersantu sadarbības tīkla izveides un īstenošanas projektu “Zaļā kursa sadarbības tīkls” (projekts Nr. 5.1.1.2.i.0/3/24/A/CFLA/007), Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1. reformu un investīciju virziena “Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A” 5.1.1.r. reformas “Inovāciju pārvaldība un privāto…
-
Sadarbības tīkla projekta ietvaros īstenotie pasākumi (februāris`24 – jūlijs`24)
februāris Informācijas sagatavošana par pasīvajām un A+ ēkām “Latvijas Avīzei” (žurnālists Zigfrīds Dzedulis). – 7. marts Tikšanās ar vairākiem sadarbības tīkla dalībniekiem, lai noorganizētu tīkla pārstāvju dalību 27. Starptautisko pasīvo ēku konferenci Insbrukā, Austrijā. – 24. marts Izstādes “MĀJA I 2024” apmeklējums. marts Tikšanās ar SIA “i2” vadību, lai izdiskutētu kopīgu rīcību…
-
Eiropas Parlaments: Visām jaunuzceltām ēkām no 2028. gada jābūt klimatneitrālām

Eiropas Parlaments (EP) otrdien pieņēma pasākumus, kuri palielinās ēku renovācijas tempu un palīdzēs samazināt energopatēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijas. ĪSUMĀ: Eiropas Parlaments prasa, lai Eiropas Savienībā visas jaunās ēkas jau no 2028. gada būtu bezemisiju ēkas. Valsts un pašvaldību iestādēm šis termiņš būtu jau 2026. gads. EP arīdzan prasa jaunās ēkas līdz 2028. gadam aprīkot…
-
Pasīvās ēkas energotaupības laikmetā sevi apliecina aizvien pārliecinošāk

-
Pasīvās mājas agrāk «zaļajiem frīkiem», tagad – visiem. Ieskats ēku prezentācijā

Enerģijas cenu kāpums un energo neatkarības jautājumi, tajā skaitā, vai maksājot par siltumu un gaismu, nemaksājam arī par to, lai Krievija varētu turpināt karu Ukrainā, tikai kāpinājusi interesi arī par pasīvajām mājām. Latvijas Radio devās uz pasākumu, kur interesentiem durvis vēra daudzas Latvijas pasīvās mājas. “Visdrošākais enerģijas veids ir nevis megavats, bet negavats – enerģijas…
-
VIDEO. Jābūvē pasīvās mājas līdz 120 kv. metriem uz pareiza novietojuma gabala, domājot, vai varēšu to uzturēt arī rīt 37

Augošās energoresursu cenas liks iedzīvotājiem meklēt iespējas, kā nodrošināties pret nekustamā īpašuma uzturēšanas izmaksu un komunālo maksājumu kāpumu – tas nozīmē, ka tuvākajā laikā varēsim novērot pieaugošu interesi par pārcelšanos no sērijveida vai pirmskara namu dzīvokļiem uz kompaktām energoefektīvām privātmājām vai uz mazākiem dzīvokļiem, secinājuši būvniecības un energoefektivitātes eksperti Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas un…
-
Kā (gandrīz) nemaksāt par apkuri?

Šīs nedēļas izskaņā, no 11. līdz 13. novembrim visā Latvijā noritēs Pasīvo ēku atvērtās durvju dienas, kuru mērķis ir dot iespēju visiem interesentiem apmeklēt ēkas, kas būvētas pēc pasīvās ēkas standarta principiem, un faktiski nepatērē enerģiju apkurei. Informācija par Pasīvo ēku atvēro durvju dienu norisi un šīs, kā arī citu lielisku ēku apmeklēšanas iespējām ir…
-
Pasīvo ēku atvērtās durvju dienas

Pagājušās nedēļas izskaņā visā Latvijā noritēja ikgadējās “Pasīvo ēku atvērtās durvju dienas”, kuru mērķis ir dot iespēju visiem interesentiem apmeklēt ēkas, kas būvētas pēc pasīvās ēkas standarta principiem. Ikvienam klātienē bija iespēja iepazīties ar dažāda veida augsti energoefektīvām ēkām un aprunāties ar šo ēku radītājiem un iemītniekiem.
Arhīvi
Sadarbības tīkla projekta ietvaros īstenotie pasākumi (oktobris `25 – janvāris `26)
Biedrība “PASSIVE HOUSE LATVIJA” īsteno komersantu sadarbības tīkla izveides un īstenošanas projektu “Zaļā kursa sadarbības tīkls” (projekts Nr. 5.1.1.2.i.0/3/24/A/CFLA/007), Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1. reformu un investīciju virziena “Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A” 5.1.1.r. reformas “Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija” 5.1.1.2.i. investīcijas “Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai” trešās kārtas īstenošanas noteikumi” ietvaros. Sadarbības tīklu programmas ietvaros tiek izveidots atbalsta instruments sadarbības tīkliem. Sadarbības tīkls ir biedrība, kas apvieno komersantus, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas, biedrības, nodibinājumus un citas institūcijas, kas darbojas savstarpēji saistītās nozarēs, tautsaimniecības nišās, produkta vai pakalpojuma grupās, vērtības ķēdēs vai reģionā. Projekta mērķis ir veicināt komersantu, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju un citu institūciju sadarbību vietējā un starptautiskā līmenī, palielināt komersantu ieguldījumus attīstībā un inovācijās, tādējādi veicinot uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanos, produktivitātes, eksportspējas celšanu un inovāciju ekosistēmas veidošanos. Mērķa sasniegšanai plānotie risinājumi ir atbalsta sniegšana sadarbības tīkla dalībnieku ekonomiskās izaugsmes veicināšanai, realizējot sadarbības tīkla stratēģijā un darbības plānos paredzētos pasākumus, kā arī nodrošinot atbilstošu sadarbības tīkla pārvaldību. Projekta rezultāts ir atbalstāmo darbību ietvaros īstenotās aktivitātes un rādītāji, kas nepieciešami projekta mērķa sasniegšanai. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vairāk kā 30 komersantus un vismaz 1 pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju. Kopējās attiecināmās izmaksas: 514 500.00 EUR, t.sk. AF finansējums 437 325.00 EUR, privātais finansējums 77 175.00 EUR. Sadarbības tīkla ietvaros īstenotie pasākumi (oktobris `25 – janvāris `26): -6. novembris // Aviles, Spānija (Centro Niemeyer) “Passive House Camp” ir ekskluzīvs pasākums, kas paredzēts iPHA partnerorganizācijām, Pasīvo ēku kursu nodrošinātājiem un akreditētiem ēku sertificētājiem. Tas norisinājās pirms 17. Spānijas Passivhaus konferences, ko organizē Starptautiskās Pasīvo ēku asociācijas partnerorganizācija PEP. Šajā pasākumā sadarbības tīkla pārstāvji tikās ar radniecīgo organizāciju pārstāvjiem no visas Eiropas un diskutēja par tālāko sadarbību kopīgu projektu un apmācību jomā.18.–21. novembris // Minhene, Vācija (Messe München) Sadarbības tīkla biedru pārstāvji piedalījās pasaulē vadošā starptautiskā izstādē, kas veltīta elektronikas ražošanas visam ciklam – no pusvadītājiem un shēmu platēm līdz viedajai ražošanai (Smart Factory) un testēšanas tehnoloģijām. Tā notiek reizi divos gados, mijoties ar izstādi electronica. Izstādē piedalījās vairāk kā 1400 dalībnieku un to apmeklēja ap 42 000 nozares profesionāļu. Būtiskākās izstādes programmas aspekti bija sekojoši: Galvenās tēmas: Mākslīgais intelekts ražošanā, robotizācija, 5G tehnoloģiju ieviešana un elektronikas ražošanas ilgtspēja (Green Electronics). Īpašie fokusi: Pusvadītāju ražošana, akumulatoru ražošanas tehnoloģijas un jaudas elektronika. Inovāciju forums: Platforma diskusijām par digitālo dvīņu (Digital Twins) izmantošanu un piegādes ķēžu optimizāciju. Digitālo dvīņu tēma ir ļoti būtiska sadarbības tīkla galvenajai tēmai – masveida dziļās renovācijas nodrošināšanai pilsētā. productronica Innovation Award: Apbalvošanas ceremonija, kurā tiek godināti inovatīvākie risinājumi sešās kategorijās.3.–5. decembris // Toronto, Kanāda (Metro Toronto Convention Centre) Sadarbības tīkla biedru pārstāvji piedalījās The Buildings Show 2025, kas ir viens no Ziemeļamerikas lielākajiem un nozīmīgākajiem pasākumiem būvniecības un nekustamā īpašuma nozarē. Šī izstāde ir visaptverošs pasākums, kas apvieno vairākas specializētās izstādes: Construct Canada, PM Expo, HomeBuilder & Renovator Expo, World of Concrete Toronto Pavilion un jauno IMPEX Canada. Tā aptver visu ēkas dzīves ciklu – no projektēšanas un būvniecības līdz apsaimniekošanai un renovācijai dzīvojamā, komerciālā un rūpnieciskā sektorā. Izstādē piedalījās vairāk kā 700 dalībnieku un to apmeklēja ap 18 000 nozares profesionāļu. Izstādes saturiskā programma bija sekojoša: # Vairāk nekā 120 izglītojošu sesiju un semināru, kas veltīti ilgtspējīgai būvniecībai, energoefektivitātei un digitālajām tehnoloģijām (BIM, AI būvniecībā). # Nozares apaļā galda diskusijas: Īpašas sesijas nekustamā īpašuma pārvaldītājiem un inženieriem. # Innovation Showcases: Jaunāko produktu un tehnoloģiju praktiskas demonstrācijas. # WoodWorks at TBS: Īpaša sadaļa, kas veltīta koka būvniecības inovācijām sadarbībā ar Kanādas Koka padomi. Pēc izstādes apmeklējuma tika pieņemts lēmums organizēt īpašu biznesa kontaktu un pieredzevizīti uz Kanādu 2026. gada maijā, sadarbībā ar vietējo Pasīvo ēku asociāciju.
Sadarbības tīkla projekta ietvaros īstenotie pasākumi (jūlijs `25 – oktobris `25)
Biedrība “PASSIVE HOUSE LATVIJA” īsteno komersantu sadarbības tīkla izveides un īstenošanas projektu “Zaļā kursa sadarbības tīkls” (projekts Nr. 5.1.1.2.i.0/3/24/A/CFLA/007), Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1. reformu un investīciju virziena “Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A” 5.1.1.r. reformas “Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija” 5.1.1.2.i. investīcijas “Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai” trešās kārtas īstenošanas noteikumi” ietvaros. Sadarbības tīklu programmas ietvaros tiek izveidots atbalsta instruments sadarbības tīkliem. Sadarbības tīkls ir biedrība, kas apvieno komersantus, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas, biedrības, nodibinājumus un citas institūcijas, kas darbojas savstarpēji saistītās nozarēs, tautsaimniecības nišās, produkta vai pakalpojuma grupās, vērtības ķēdēs vai reģionā. Projekta mērķis ir veicināt komersantu, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju un citu institūciju sadarbību vietējā un starptautiskā līmenī, palielināt komersantu ieguldījumus attīstībā un inovācijās, tādējādi veicinot uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanos, produktivitātes, eksportspējas celšanu un inovāciju ekosistēmas veidošanos. Mērķa sasniegšanai plānotie risinājumi ir atbalsta sniegšana sadarbības tīkla dalībnieku ekonomiskās izaugsmes veicināšanai, realizējot sadarbības tīkla stratēģijā un darbības plānos paredzētos pasākumus, kā arī nodrošinot atbilstošu sadarbības tīkla pārvaldību. Projekta rezultāts ir atbalstāmo darbību ietvaros īstenotās aktivitātes un rādītāji, kas nepieciešami projekta mērķa sasniegšanai. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vairāk kā 30 komersantus un vismaz 1 pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju. Kopējās attiecināmās izmaksas: 514 500.00 EUR, t.sk. AF finansējums 437 325.00 EUR, privātais finansējums 77 175.00 EUR. Sadarbības tīkla ietvaros īstenotie pasākumi (jūlijs `25 – oktobris `25): 3.–5. septembris // Parīze, Francija (Grand Palais) Sadarbības tīkla biedru pārstāvji piedalījās SIBCA 2025, kas ir vadošais Eiropas pasākums, kas veltīts zema oglekļa emisiju nekustamajam īpašumam un ilgtspējīgai pilsētvides attīstībai. Šī ir izstāde un konference, kas pilnībā veltīta nekustamā īpašuma nozares dekarbonizācijai. Tā kalpo kā platforma risinājumiem, kas palīdz projektēt, būvēt un renovēt ēkas un pilsētas ar minimālu ietekmi uz vidi, ceļā uz oglekļa neitralitāti ES 2050. gadā. Pasākumā kā dalībnieki piedalījās aptuveni 200 komersanti, kas specializējas ilgtspējīgos risinājumos. Pasākumam bija rekordliels apmeklējums – 12 725 profesionāļi (+21% pieaugums pret iepriekšējo gadu), tostarp investori, arhitekti, attīstītāji un vairāk nekā 400 pašvaldību vadītāju un lēmumu pieņēmēju. Pasākuma programmas galvenie punkti: # Grands Débats: Vairāk nekā 130 konferences un diskusijas ar 350 runātājiem par tādām tēmām kā koka būvniecība, aprites ekonomika, bioloģiskā daudzveidība un energoefektīva renovācija. # Trophées BBCA: Svinīgā apbalvošanas ceremonija, kurā tika godināti izcilākie zema oglekļa emisiju projekti. # Talent Afternoon: Īpaša pēcpusdiena, kurā vairāk nekā 800 studentu un jauno speciālistu tikās ar nozares līderiem karjeras iespēju meklējumos. # Fokuss uz inovācijām: Praktiski demonstrējumi par biosaderīgiem materiāliem (bio-based materials) un rūpniecisko (off-site) būvniecību. 15.–16. oktobris // Londona, Lielbritānija (ExCeL London) Sadarbības tīkla biedru pārstāvji piedalījās Smart Buildings Show 2025, kas ir Apvienotās Karalistes vadošais pasākums, kas veltīts viedajām komerciālajām ēkām un to tehnoloģijām. Šī ir specializēta izstāde un konference, kas koncentrējas uz risinājumiem, kuri padara ēkas ekonomiski izdevīgākas īpašniekiem un funkcionālākas lietotājiem. Galvenie uzsvari ir uz energoefektivitāti, ilgtspēju (ceļā uz nulles enerģijas ēkām) un modernāko tehnoloģiju integrāciju infrastruktūrā. Pasākumā piedalās ap 100 dalībnieku un 3500+ profesionāļu (ēku īpašnieki, apsaimniekotāji, IT infrastruktūras speciālisti un sistēmu integratori). Pasākuma programma bija sekojoša: # Energy Management: Enerģijas monitorings un izmaksu samazināšana. # Controls & Network: Ēku vadības sistēmas (BEMS), sensori un viedais apgaismojums. # IT & Digital Infrastructure: Savienojamība, 5G un datu apmaiņas pamati. # Management & Proptech: Nekustamā īpašuma pārvaldības programmatūra un darba vides optimizācija. # Īpašie fokusi: Mākslīgā intelekta (AI) loma ēku automatizācijā, kiberdrošība viedajā infrastruktūrā un risinājumi oglekļa pēdas samazināšanai.
Sadarbības tīkla projekta ietvaros īstenotie pasākumi (aprīlis `25 – jūlijs `25)
Biedrība “PASSIVE HOUSE LATVIJA” īsteno komersantu sadarbības tīkla izveides un īstenošanas projektu “Zaļā kursa sadarbības tīkls” (projekts Nr. 5.1.1.2.i.0/3/24/A/CFLA/007), Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1. reformu un investīciju virziena “Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A” 5.1.1.r. reformas “Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija” 5.1.1.2.i. investīcijas “Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai” trešās kārtas īstenošanas noteikumi” ietvaros. Sadarbības tīklu programmas ietvaros tiek izveidots atbalsta instruments sadarbības tīkliem. Sadarbības tīkls ir biedrība, kas apvieno komersantus, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas, biedrības, nodibinājumus un citas institūcijas, kas darbojas savstarpēji saistītās nozarēs, tautsaimniecības nišās, produkta vai pakalpojuma grupās, vērtības ķēdēs vai reģionā. Projekta mērķis ir veicināt komersantu, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju un citu institūciju sadarbību vietējā un starptautiskā līmenī, palielināt komersantu ieguldījumus attīstībā un inovācijās, tādējādi veicinot uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanos, produktivitātes, eksportspējas celšanu un inovāciju ekosistēmas veidošanos. Mērķa sasniegšanai plānotie risinājumi ir atbalsta sniegšana sadarbības tīkla dalībnieku ekonomiskās izaugsmes veicināšanai, realizējot sadarbības tīkla stratēģijā un darbības plānos paredzētos pasākumus, kā arī nodrošinot atbilstošu sadarbības tīkla pārvaldību. Projekta rezultāts ir atbalstāmo darbību ietvaros īstenotās aktivitātes un rādītāji, kas nepieciešami projekta mērķa sasniegšanai. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vairāk kā 30 komersantus un vismaz 1 pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju. Kopējās attiecināmās izmaksas: 514 500.00 EUR, t.sk. AF finansējums 437 325.00 EUR, privātais finansējums 77 175.00 EUR. Sadarbības tīkla ietvaros īstenotie pasākumi (aprīlis `25 – jūlijs `25): 21.–23. maijs // Berlīne, Vācija (Messe Berlin) Sadarbības tīkla biedru pārstāvji piedalījās izstādē GITEX Europe 2025, kas ir pasaulē lielākās tehnoloģiju izstādes GITEX Global (kas parasti notiek Dubaijā) Eiropas pasākums. Izstādes galvenais mērķis bija savienot Eiropas jaunuzņēmumu ekosistēmu ar globālajiem investoriem un valdības sektoru, īpašu uzsvaru liekot uz tehnoloģisko suverenitāti, mākslīgo intelektu un digitālo ekonomiku. Izstādē piedalījās vairāk nekā 2 500 dalībnieku no 100+ valstīm, tostarp aptuveni 1 500 jaunuzņēmumu, kā arī ap 21 000 apmeklētāju – profesionāļu. Izstādes programmas galvenās tēmas: # AI Everything Europe: Atsevišķa sadaļa, kas pilnībā veltīta praktiskiem mākslīgā intelekta risinājumiem un Agentic AI (autonomo aģentu) attīstībai. # North Star Europe: Platforma jaunuzņēmumiem un investoriem, kuras ietvaros notika Supernova Pitch Challenge (konkurss ar ievērojamu naudas balvu fondu). # GITEX Cyber Valley: Diskusijas par kiberdrošību MI laikmetā un jauno ES regulējumu (EU AI Act). # Quantum Expo: Jaunākās vēsmas kvantu skaitļošanā un tās pielietojums industrijā. # Matchmaking: Intensīvas 1:1 tikšanās starp pircējiem, piegādātājiem un investoriem.
Sadarbības tīkla projekta ietvaros īstenotie pasākumi (janvāris `25 – aprīlis `25)
Biedrība “PASSIVE HOUSE LATVIJA” īsteno komersantu sadarbības tīkla izveides un īstenošanas projektu “Zaļā kursa sadarbības tīkls” (projekts Nr. 5.1.1.2.i.0/3/24/A/CFLA/007), Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1. reformu un investīciju virziena “Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A” 5.1.1.r. reformas “Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija” 5.1.1.2.i. investīcijas “Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai” trešās kārtas īstenošanas noteikumi” ietvaros. Sadarbības tīklu programmas ietvaros tiek izveidots atbalsta instruments sadarbības tīkliem. Sadarbības tīkls ir biedrība, kas apvieno komersantus, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas, biedrības, nodibinājumus un citas institūcijas, kas darbojas savstarpēji saistītās nozarēs, tautsaimniecības nišās, produkta vai pakalpojuma grupās, vērtības ķēdēs vai reģionā. Projekta mērķis ir veicināt komersantu, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju un citu institūciju sadarbību vietējā un starptautiskā līmenī, palielināt komersantu ieguldījumus attīstībā un inovācijās, tādējādi veicinot uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanos, produktivitātes, eksportspējas celšanu un inovāciju ekosistēmas veidošanos. Mērķa sasniegšanai plānotie risinājumi ir atbalsta sniegšana sadarbības tīkla dalībnieku ekonomiskās izaugsmes veicināšanai, realizējot sadarbības tīkla stratēģijā un darbības plānos paredzētos pasākumus, kā arī nodrošinot atbilstošu sadarbības tīkla pārvaldību. Projekta rezultāts ir atbalstāmo darbību ietvaros īstenotās aktivitātes un rādītāji, kas nepieciešami projekta mērķa sasniegšanai. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vairāk kā 30 komersantus un vismaz 1 pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju. Kopējās attiecināmās izmaksas: 514 500.00 EUR, t.sk. AF finansējums 437 325.00 EUR, privātais finansējums 77 175.00 EUR. Sadarbības tīkla ietvaros īstenotie pasākumi (janvāris `25 – aprīlis `25): 25.–27. februāris // Varšava (Nadarzina), Polija (Ptak Warsaw Expo) Sadarbības tīkla biedru pārstāvji piedalījās izstādē Warsaw HVAC Expo 2025, kas ir starptautiskā izstāde, kas koncentrējas uz jauno paaudžu apkures sistēmām, ventilāciju un gaisa kondicionēšanu. Tā ir vērsta uz Polijas un Centrāleiropas tirgu, īpašu uzmanību pievēršot energoefektivitātei, atjaunojamajai enerģijai un risinājumiem, kas atbilst Eiropas Savienības klimata direktīvām. Izstādē piedalījās vairāk kā 400 dalībnieku un to apmeklēja ap 15 000 nozares profesionāļu. Izstādē norisinājās šādi pasākumi: # HVAC Conference: Ekspertu paneļi par siltumsūkņu tirgus nākotni, izmaiņām likumdošanā attiecībā uz dzesētājvielām (F-gāzēm) un valsts atbalsta programmām energoefektivitātei. # Hosted Buyer Program: Īpaša programma, kas veicināja tiešās tikšanās starp ražotājiem un lielajiem iepirkumu vadītājiem no visas Eiropas. # Uzstādītāju zona: Praktiskas meistarklases un konkursi speciālistiem, demonstrējot modernāko iekārtu montāžas nianses. # Premiere Showcases: Daudzi ražotāji izmantoja šo izstādi, lai pirmo reizi reģionā prezentētu savus jaunākos hibrīdos apkures risinājumus (siltumsūknis + saules paneļi). 17.–21. marts; Frankfurte pie Mainas, Vācija (Messe Frankfurt) Sadarbības tīkla biedru pārstāvji piedalījās izstādē ISH 2025, kas ir pasaulē lielākā un nozīmīgākā HVAC (apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas) un ūdens apsaimniekošanas izstāde. Tā notiek reizi divos gados un 2025. gadā norisinājās ar moto “Risinājumi ilgtspējīgai nākotnei” (Solutions for a sustainable future). Izstāde ir galvenā inovāciju platforma, kurā demonstrē energoefektīvus risinājumus, atjaunojamo energoresursu integrāciju un ūdens resursu gudru izmantošanu. Izstādē piedalījās vairāk kā 2150 dalībnieku un to apmeklēja ap 163 000 nozares profesionāļu un parasto apmeklētāju. Izstāde tika strukturēta 8 risinājumu zonās (Solution Fields), tostarp: vannas istabas pieredze (Water), siltuma ražošana (Heat Generation), iekštelpu gaisa kvalitāte (Indoor Air Quality) un viedā ēku pārvaldība (Smart Building Management). Tajā notika sekojošas konferences: “Value of Water” (par dzeramā ūdens pieejamību) un “Building Future” (par enerģētisko pāreju būvniecībā). Izstādē arī bija t.s. Innovation Hub: īpaša platforma jaunuzņēmumiem (startups), kur prezentēt jaunākās tehnoloģijas dekarbonizācijai.
Sadarbības tīkla projekta ietvaros īstenotie pasākumi (oktobris`24 – janvāris `25)
Biedrība “PASSIVE HOUSE LATVIJA” īsteno komersantu sadarbības tīkla izveides un īstenošanas projektu “Zaļā kursa sadarbības tīkls” (projekts Nr. 5.1.1.2.i.0/3/24/A/CFLA/007), Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1. reformu un investīciju virziena “Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A” 5.1.1.r. reformas “Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija” 5.1.1.2.i. investīcijas “Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai” trešās kārtas īstenošanas noteikumi” ietvaros. Sadarbības tīklu programmas ietvaros tiek izveidots atbalsta instruments sadarbības tīkliem. Sadarbības tīkls ir biedrība, kas apvieno komersantus, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas, biedrības, nodibinājumus un citas institūcijas, kas darbojas savstarpēji saistītās nozarēs, tautsaimniecības nišās, produkta vai pakalpojuma grupās, vērtības ķēdēs vai reģionā. Projekta mērķis ir veicināt komersantu, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju un citu institūciju sadarbību vietējā un starptautiskā līmenī, palielināt komersantu ieguldījumus attīstībā un inovācijās, tādējādi veicinot uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanos, produktivitātes, eksportspējas celšanu un inovāciju ekosistēmas veidošanos. Mērķa sasniegšanai plānotie risinājumi ir atbalsta sniegšana sadarbības tīkla dalībnieku ekonomiskās izaugsmes veicināšanai, realizējot sadarbības tīkla stratēģijā un darbības plānos paredzētos pasākumus, kā arī nodrošinot atbilstošu sadarbības tīkla pārvaldību. Projekta rezultāts ir atbalstāmo darbību ietvaros īstenotās aktivitātes un rādītāji, kas nepieciešami projekta mērķa sasniegšanai. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vairāk kā 30 komersantus un vismaz 1 pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju. Kopējās attiecināmās izmaksas: 514 500.00 EUR, t.sk. AF finansējums 437 325.00 EUR, privātais finansējums 77 175.00 EUR. Sadarbības tīkla ietvaros īstenotie pasākumi (oktobris`24 – janvāris `25): gada 26.–27. novembris; Minhene, Vācija (ICM – International Congress Center Munich) Sadarbības tīkla pārstāvji piedalījās izstādē “BIM World Munich 2025”. Tas ir lielākais digitālās būvniecības un nekustamā īpašuma tehnoloģiju pasākums Centrāleiropā. Tas fokusējas uz trim galvenajiem pīlāriem: digitālo būvniecību, viedajām pilsētām (Smart City) un ilgtspējīgu nekustamo īpašumu (Low Carbon). Izstādē piedalās ap 250 dalībnieku un to parasti apmeklē ap 8000 apmeklētāju. Galvenās tēmas: BIM World Congress: Divu dienu intensīva lekciju programma uz vairākām skatuvēm, kur galvenā zvaigzne bija Mākslīgais intelekts (AI) – kā tas var automātiski pārbaudīt projektēšanas kļūdas un optimizēt resursus. BIM Town: Īpaša inovāciju zona, kurā jaunuzņēmumi (startups) demonstrēja savus “trakos” risinājumus – no eksoskeletiem būvstrādniekiem līdz robotiem, kas autonomi skenē būvlaukumu. Innovation World Cup: Sīva cīņa starp tehnoloģiju pionieriem. 2024. gadā īpaši izcēlās risinājumi, kas palīdz aprēķināt ēkas CO2 pēdu reāllaikā, kamēr tu vēl tikai zīmē projektu. Smart Territory Forum: Sadaļa, kas veltīta “viedajām pilsētām” – kā savienot atsevišķas ēkas vienotā digitālā tīklā, lai pilsēta darbotos efektīvāk. gada 15. janvāris Tikšanās ar SIA “Siltie nami” vadību par atbalsta saņemšanas iespējām projektā. Komersants iestājas projektā. gada 13.–17. janvāris; Minhene, Vācija (Messe München) Sadarbības tīkla pārstāvji piedalās BAU 2025 – pasaulē vadošā specializētā izstāde arhitektiem, inženieriem, būvniekiem un nekustamā īpašuma attīstītājiem. Tā notiek reizi divos gados un ir galvenais punkts, kur tiek prezentēti jauni materiāli, ilgtspējīgas būvniecības metodes un digitālie risinājumi visai ēkas čaulai un interjeram. Izstādē piedalās ap 2 260 dalībnieku no 49 valstīm un to parasti apmeklē ap 200 000 apmeklētāju. Galvenās tēmas izstādes tēmas bija sekojošas: “Resursu efektivitāte”, “Sociālie mājokļi”, “Klimata transformācija” un “Digitālā transformācija”. Digital Village: Īpaša platforma programmatūras izstrādātājiem un jaunuzņēmumiem, kas piedāvā risinājumus projektēšanai (BIM), objektu vadībai un robotizācijai. Forumi un lekcijas: Programmā dominēja diskusijas par to, kā padarīt būvniecību pieejamāku un ātrāku (modulārā būvniecība), vienlaikus samazinot CO2 pēdu. Innovation Award Architecture + Building: Prestiža balva par produktiem, kas vislabāk apvieno inovatīvas tehnoloģijas ar izcilu arhitektonisko dizainu.
Sadarbības tīkla projekta ietvaros īstenotie pasākumi (augusts`24 – oktobris`24)
Biedrības “PASSIVE HOUSE LATVIJA” projekta “Zaļā kursa sadarbības tīkls” īstenošanas aktualitātes Biedrība “PASSIVE HOUSE LATVIJA” īsteno komersantu sadarbības tīkla izveides un īstenošanas projektu “Zaļā kursa sadarbības tīkls” (projekts Nr. 5.1.1.2.i.0/3/24/A/CFLA/007), Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1. reformu un investīciju virziena “Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A” 5.1.1.r. reformas “Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija” 5.1.1.2.i. investīcijas “Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai” trešās kārtas īstenošanas noteikumi” ietvaros. Sadarbības tīklu programmas ietvaros tiek izveidots atbalsta instruments sadarbības tīkliem. Sadarbības tīkls ir biedrība, kas apvieno komersantus, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas, biedrības, nodibinājumus un citas institūcijas, kas darbojas savstarpēji saistītās nozarēs, tautsaimniecības nišās, produkta vai pakalpojuma grupās, vērtības ķēdēs vai reģionā. Projekta mērķis ir veicināt komersantu, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju un citu institūciju sadarbību vietējā un starptautiskā līmenī, palielināt komersantu ieguldījumus attīstībā un inovācijās, tādējādi veicinot uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanos, produktivitātes, eksportspējas celšanu un inovāciju ekosistēmas veidošanos. Mērķa sasniegšanai plānotie risinājumi ir atbalsta sniegšana sadarbības tīkla dalībnieku ekonomiskās izaugsmes veicināšanai, realizējot sadarbības tīkla stratēģijā un darbības plānos paredzētos pasākumus, kā arī nodrošinot atbilstošu sadarbības tīkla pārvaldību. Projekta rezultāts ir atbalstāmo darbību ietvaros īstenotās aktivitātes un rādītāji, kas nepieciešami projekta mērķa sasniegšanai. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vairāk kā 30 komersantus un vismaz 1 pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju. Kopējās attiecināmās izmaksas: 514 500.00 EUR, t.sk. AF finansējums 437 325.00 EUR, privātais finansējums 77 175.00 EUR. Sadarbības tīkla ietvaros īstenotie pasākumi (augusts`24 – oktobris`24): augusts Tikšanās ar SIA “Mesh Energopārvaldība” vadību par atbalsta saņemšanas iespējām projektā. augusts Tikšanās ar Centrālās statistikas pārvaldes vadību par kopīgu Zaļā kursa tematikas darba grupu organizēšanas jautājumu. septembris Tikšanās ar SIA “Cewood” vadību par atbalsta saņemšanas iespējām projektā. septembris Tikšanās ar SIA “energi” vadību par “zaļo finanšu” tematiku. – 13. oktobris Izstādes “FURNITURE & DESIGN ISLE 2024” apmeklējums. oktobris Tikšanās ar SIA “i2” vadību par ilgtspējīgas mazēkas pilotprojektu projekta ietvaros – diskusija par būtiskākajiem tehniskajiem parametriem. Kontaktinformācija: Krišjānis Kalnciems Projekta koordinators passivehouselatvija@gmail.com +371 29237872
Sadarbības tīkla projekta ietvaros īstenotie pasākumi (februāris`24 – jūlijs`24)
februāris Informācijas sagatavošana par pasīvajām un A+ ēkām “Latvijas Avīzei” (žurnālists Zigfrīds Dzedulis). – 7. marts Tikšanās ar vairākiem sadarbības tīkla dalībniekiem, lai noorganizētu tīkla pārstāvju dalību 27. Starptautisko pasīvo ēku konferenci Insbrukā, Austrijā. – 24. marts Izstādes “MĀJA I 2024” apmeklējums. marts Tikšanās ar SIA “i2” vadību, lai izdiskutētu kopīgu rīcību tipveida renovācijas risinājumu jomā sadarbības tīkla projektā. aprīlis Tikšanās ar Centrālās statistikas pārvaldes vadību par kopīgu sadarbību uzņēmumu ilgtspējas datu atspoguļošanas jomā. aprīlis Dalība CFLA rīkotā seminārā sadarbības tīklu projektu realizētājiem. aprīlis Detalizēta diskusija ar potenciālo projekta grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju par projekta aktivitāšu grāmatošanu, atbilstoši atbalsta programmas nosacījumiem. aprīlis Līguma noslēgšana ar CFLA. aprīlis Tikšanās ar SIA “Cewood” vadību par atbalsta saņemšanas iespējām projektā. aprīlis Tikšanās ar SIA “PH Consulting” vadību par atbalsta saņemšanas iespējām projektā. maijs Tikšanās ar SIA “Sustainable Mobility Technologies”vadību par atbalsta saņemšanas iespējām projektā. maijs Tikšanās ar SIA “TransfoElectric” vadību par atbalsta saņemšanas iespējām projektā. maijs Tikšanās ar SIA “Skystone” vadību par atbalsta saņemšanas iespējām projektā. maijs Tikšanās ar SIA “Farels Solutions” vadību par atbalsta saņemšanas iespējām projektā. maijs Tikšanās ar SIA “HyroGas” vadību par atbalsta saņemšanas iespējām projektā. jūnijs Tikšanās ar Centrālās statistikas pārvaldes vadību par “green reporting” problemātiku A+ klases ēku jomā. jūnijs Darba grupa SIA “energi” vadībā par uzņēmum ilgtspējas ziņošanas problemātiku. jūnijs Darba grupa par aktivitātes “Ilgtspējīgu mazēku tirgus Eiropas valstis” īstenošanu. jūlijs Izbrauciens uz SIA “Cewood” ražotni Alūksnes novadā , lai iepazītos ar tās paplašināšanas projektu. Projekta rezultāts ir atbalstāmo darbību ietvaros īstenotās aktivitātes un rādītāji, kas nepieciešami projekta mērķa sasniegšanai. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vairāk kā 30 komersantus un vismaz 1 pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju. Kopējās attiecināmās izmaksas: 514 500.00 EUR, t.sk. AF finansējums 437 325.00 EUR, privātais finansējums 77 175.00 EUR. Kontaktinformācija: Krišjānis KalnciemsProjekta koordinatorspassivehouselatvija@gmail.comT.+371 29237872

Eiropas Parlaments: Visām jaunuzceltām ēkām no 2028. gada jābūt klimatneitrālām
Eiropas Parlaments (EP) otrdien pieņēma pasākumus, kuri palielinās ēku renovācijas tempu un palīdzēs samazināt energopatēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijas. ĪSUMĀ: Eiropas Parlaments prasa, lai Eiropas Savienībā visas jaunās ēkas jau no 2028. gada būtu bezemisiju ēkas. Valsts un pašvaldību iestādēm šis termiņš būtu jau 2026. gads. EP arīdzan prasa jaunās ēkas līdz 2028. gadam aprīkot ar saules enerģijas tehnoloģijām, ja tas ir tehniski iespējams un rentabli. Jaunie noteikumi neattieksies uz vēstures vai arhitektūras pieminekļiem. EP arīdzan paaugstina 2030. gada siltumnīcas efekta gāzu emisiju samazinājuma mērķi no 30% uz 40%. Katrai no ES dalībvalstīm būs savs mērķis, Latvijai tas būs 17% samazinājums, salīdzinot ar 2005. gadu. EP arīdzan prasa paaugstināt oglekļa dioksīda absorbcijas mērķus zemes izmantošanas un mežsaimniecības sektorā. EP deputāti prasa, lai Eiropas Savienībā visas jaunās ēkas jau no 2028. gada būtu bezemisiju ēkas. Savukārt jaunām ēkām, kuru īpašnieces vai lietotājas ir valsts vai pašvaldību iestādes, šis termiņš jānosaka jau 2026. gadā. Jaunās ēkas prasīs aprīkot ar saules enerģijas tehnoloģijām EP tāpat prasa jaunās ēkas līdz 2028. gadam aprīkot ar saules enerģijas tehnoloģijām, ja tas būs tehniski iespējams un rentabli, bet dzīvojamās ēkas, kurās notiek lieli renovācijas darbi – līdz 2032. gadam. Ierosināto Ēku energoefektivitātes direktīvas grozījumu mērķis ir līdz 2030. gadam ievērojami samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un energopatēriņu ES būvniecības nozarē un padarīt šo nozari klimatneitrālu līdz 2050. gadam. Ar šiem noteikumiem iecerēts palielināt ēku renovācijas tempu un uzlabot informācijas apmaiņu par energoefektivitāti. Tāpat EP deputāti vēlas, lai dzīvojamās ēkas līdz 2030. gadam sasniegtu vismaz E energoefektivitātes klasi, bet līdz 2033. gadam — D klasi. Dalībvalsts ēku energoefektivitātes skalā no A līdz G, kas līdzīga skalai elektropreču marķējumā, G klasē ir 15% no ēkām ar viszemākajiem rādītājiem. Ēkām, kas nav dzīvojamās ēkas, un sabiedriskām ēkām šīs klases būtu jāsasniedz attiecīgi līdz 2027. un 2030. gadam. Energoefektivitātes uzlabošana (ko var panākt, piemēram, ar siltumizolācijas darbiem vai apsildes sistēmas uzlabošanu) notiktu, kad ēku pārdod vai kad tajā notiek lieli renovācijas darbi, vai – īrēšanas gadījumā – kad tiek parakstīts jauns līgums. Prasības neattieksies uz arhitektūras pieminekļiem Dalībvalstīm savā renovācijas plānā būtu jāparedz pasākumi, kas vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai. Valstu renovācijas plānos būtu jāparedz atbalsta shēmas, lai atvieglotu piekļuvi dotācijām un finansējumam. Dalībvalstīm būtu jāveido bezmaksas informācijas punkti un izmaksu ziņā neitrālas renovācijas shēmas. Finanšu shēmās būtu jāparedz nozīmīga piemaksa par pamatīgām renovācijām, jo īpaši ēkām ar vissliktākajiem rādītājiem. Neaizsargātām mājsaimniecībām būs jāparedz iespēja saņemt dotācijas un subsīdijas. Jaunie noteikumi neattieksies uz vēstures vai arhitektūras pieminekļiem, un ES valstis šos noteikumus varēs nepiemērot ēkām, ko oficiāli aizsargā arhitektūras vai vēsturiskas vērtības, kā arī tehniskām ēkām, pagaidu ēkām un baznīcām un lūgšanas vietām. Dalībvalstis no šīm prasībām varēs atbrīvot publiskā īpašumā esošos sociālos mājokļus, ja renovācijas rezultātā pieaugtu īres maksa un to nevarētu kompensēt ar zemākiem enerģijas rēķiniem. EP deputāti arī vēlas, lai dalībvalstis jaunos mērķus ierobežotā skaitā ēku varētu pielāgot atkarībā no tā, vai renovācija konkrētajās ēkās ir rentabla un tehniski iespējama un vai ir pieejams kvalificēts darbaspēks. Saskaņā ar Eiropas Komisijas aplēsēm ēkas Eiropas Savienībā patērē 40% no kopējā enerģijas patēriņa un rada 36% no SEG emisijām. Paaugstināts siltumnīcas efekta gāzu samazinājuma mērķis EP deputāti otrdien ar 486 balsīm “par”, 132 – “pret” un 10 deputātiem atturoties pieņēma grozījumus tā sauktajā Kopīgo centienu regulā. Tie katrai ES dalībvalstij nosaka apjomu, par kādu ik gadu jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas autotransporta jomā, ēku apsildē, lauksaimniecībā, atkritumu apsaimniekošanā un no mazām rūpniecības iekārtām. Šī regula šobrīd attiecas uz aptuveni 60% no visām ES emisijām. Pārskatītais tiesību akts paaugstina 2030. gada SEG emisiju samazinājuma mērķi no 30% uz 40% salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni. Tas pirmo reizi katrai ES dalībvalstij nosaka konkrētu SEG samazinājuma mērķi. Latvijai tie būs 17%. Šie mērķi dalībvalstu vidū atšķiras no 10% līdz 50%, un katrai dalībvalstij noteiktā 2030. gada mērķa pamatā ir IKP uz vienu iedzīvotāju un izmaksu lietderības rādītājs. Dalībvalstīm būs arī jānodrošina, ka tās nepārsniedz tām piešķirto SEG emisijas gada kvotu. Dalībvalstīm būs ierobežojumi attiecībā uz to, cik lielu emisiju apjomu tās drīkstēs pārnest no iepriekšējā gada vai aizņemties no nākamā gada. Tiek ierobežota arī kvotu tirdzniecība ar citām dalībvalstīm. Kopīgo centienu regula ir daļa no Eiropas zaļā kursa aktu paketes, kas ir ES plāns, kā saskaņā ar Eiropas Klimata aktu līdz 2030. gadam samazināt SEG emisijas par vismaz 55% salīdzinājumā ar 1990. gada rādītājiem. Paaugstina oglekļa dioksīda absorbcijas mērķi lauksaimniecībā un mežsaimniecībā Tāpat atbalstīti jauni ES noteikumi, kas paaugstina ES oglekļa dioksīda absorbcijas mērķi zemes izmantošanas un mežsaimniecības sektorā. EP otrdien ar 479 balsīm “par”, 97 – “pret” un 43 deputātiem atturoties pieņēma pārskatīto regulu par zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecības nozari. Ar pārskatītajiem noteikumiem iecerēts uzlabot dabisko oglekļa dioksīda piesaisti, proti, oglekļa dioksīda absorbciju augsnē un mežos, kas piesaista vairāk oglekļa dioksīda, nekā emitē. Tas ļaus Eiropas Savienībai līdz 2050. gadam panākt līdzsvaru starp oglekļa emisiju un piesaisti un tādējādi kļūt par pirmo klimatneitrālo kontinentu. Tas arī ļaus uzlabot biodaudzveidību, ko prasa Eiropas zaļā kursa plāns. ES izvirzījusi jaunu mērķi panākt, ka 2030. gadā zemes izmantošanas sektorā absorbētais siltumnīcefekta gāzu neto apjoms ir 310 miljoni tonnu CO2 ekvivalenta. Tas ir par aptuveni 15% vairāk nekā patlaban. Šim mērķim būtu jāpalīdz vēl vairāk samazināt 2030. gada ES siltumnīcefekta gāzu emisijas — sākotnēji iecerēto 55% vietā emisijas varētu samazināt pat par aptuveni 57% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Par noteikumu neievērošanu piemēros sodu Visām dalībvalstīm izvirzīti saistoši 2030. gada mērķi attiecībā uz zemes izmantošanas sektorā absorbētā un emitētā oglekļa dioksīda apjomu. Šie mērķi noteikti, ņemot vērā absorbcijas līmeni pēdējos gados un tā pieauguma potenciālu. Patlaban spēkā esošos noteikumus būs jāturpina piemērot līdz 2025. gadam. Saskaņā ar tiem ES valstīm jānodrošina, ka zemes izmantošanas sektorā emisiju apjoms nepārsniedz piesaistes apjomu. Sākot no 2026. gada, ES valstīm būs jāsasniedz nevis ikgadēji mērķi, bet gan jāpanāk noteikta emisijas un piesaistes summa četru gadu periodā (tā dēvētais 2026.–2029. gada budžets). Ja dalībvalstu progress nebūs pietiekams, tām būs jāveic koriģējoši pasākumi. Par noteikumu neievērošanu piemēros arī sodu: 108% siltumnīcefekta gāzu, kas pārsniegs 2026.–2029. gadam noteikto kopējo mērķi, pieskaitīs valsts 2030. gada mērķim. Lai ES varētu sasniegt savu mērķi, Komisija iesniegs progresa ziņojumu ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pirmās kopējā progresa novērtēšanas.


Pasīvās mājas agrāk «zaļajiem frīkiem», tagad – visiem. Ieskats ēku prezentācijā
Enerģijas cenu kāpums un energo neatkarības jautājumi, tajā skaitā, vai maksājot par siltumu un gaismu, nemaksājam arī par to, lai Krievija varētu turpināt karu Ukrainā, tikai kāpinājusi interesi arī par pasīvajām mājām. Latvijas Radio devās uz pasākumu, kur interesentiem durvis vēra daudzas Latvijas pasīvās mājas. “Visdrošākais enerģijas veids ir nevis megavats, bet negavats – enerģijas vienība, kuras nav, kuru nevajag. Pasīvā ēka balstās uz šī principa. Ja mums nevajag šo enerģijas vienību, mums ir pilnīgi vienalga, cik tā maksā un no kā to ražo, stāstīja biedrības “Passive House Latvija” valdes loceklis Krišjānis Kalnciems. Un, lai gan daudziem joprojām liekas, ka pasīvā māja tas nav visiem, tad tagad tā vairs nav, viņš skaidroja. “No sākuma tiešām pasīvās mājas būvēja “zaļie frīki” vai tie, kas labi saprata būvfiziku un priekšrocības, ko sniedz pasīvā ēka. Latvijā tas sākās pirms 13 gadiem, Vācijā – pirms 30. Kopumā pasīvās ēkas idejai ir ap 30 gadiem. Un, kā jebkurš produkts, tas iziet ciklu. Un šobrīd pasīvā māja nav bagātajiem, trakajiem, tas ir visiem,” sacīja Kalnciems. Aizvadītajā nedēļas nogalē daudzas Latvijas pasīvās mājas vēra durvis interesentiem un rādijā – kas un kā. Latvijas Radio bažas par to, ka Pierīgas ciematu mudžeklīgajās ielās neatradīs vajadzīgo māju, bija nepamatotas. Īstā māja ir tā, pie kuras auto salikti tik daudz, ka liek domāt par lielveikala autostāvvietu. Pašā mājā – šobrīd vēl līdz galam nepabeigtā – sajūta kā kārtīgā lielas dzimtas salidojumā. Interesentu vidū gan sirmi kungi, gan jaunas ģimenes, un īpaši daudz brīvu vietu nav. “Mēs esam “Līčos”, ļoti skaistā vietā pie Juglas upes, un šī ir pasīvās ēkas jaunbūve, un šī māja ilgteriņā saražos ne tikai enerģiju sev, ne tikai elektromobilim, bet visai sadzīvei un vēl pāri paliks,” stāstīja Kalnciems. Un viss šis pūlis rotē ap runātāju – Kristu Slokebergu. Viņa vadītais uzņēmums “i2” ir šis mājas ražotāji. Viņu plāns ir no šīs paraugmājas tālāk attīstīt iepriekš saražotas pasīvās mājas, kuras vienkārši uz vietas saliks kopā. “Šī māja ir celta… es to saucu par “VW Golf”. Tas nav miljonāru izpausmes gājiens. Ilgtermiņā šī māja ilgtermiņā atnes atpakaļ vairāk naudas nekā izmaksājusi. Un ilgtermiņā ir lētāka par tradicionāli būvētu māju,” teica Slokebergs. “Māja izmaksājusi, plānotās gala izmaksas ir ap 1500 eiro par kvadrātmetru. Bet tas ietver arī virtuvi, vannas istabu, santehniku. Es nevaru pateikt, ka tā būs pārdošanas cena, to mēs redzēsim pavasarī, kad šo māju būsim pabeiguši.” Viņu plāns ir no privātmāju būvniecības izņemt ārā maksimāli daudz nezināmā un nekontrolējamā. Un tas nozīmē arī atteikties no gadiem izdzīvojušajām būvniecības tradīcijām par blatiem un dabūšanu lētāk. “Problēma ir tāda: ja katra būve ir unikāla, tad pa ceļam ir daudz nezināmo un tas kropļo situāciju. Ja mājai maina krāsiņas un citas nenozīmīgas lietas, bet netiek mainīti konstruktīvie elementi. Rupji runājot: ja man cilvēks saka: “man draugs strādā zāģētavā, otrs – kopņu ražotavā un man ir pazīstams betonētājs…” Saku: “nē, mani tas neinteresē”. Mašīnbūves domāšana. Mums ir piegādes ķēdes, veids, sistēma, kā to darām. Un mēs šo sistēmu mēģinām atstrādāt, nopulēt, tieši kā ražošanā. Pa vidu neder iejaukšanās procesu izmaiņas. Tā mēs varam noprognozēt izmaksas un mums vienkārši ir jāskatās, lai šīs izmaksas būtu samērīgas un konkurētspējīgas,” sacīja Slokebergs. No ekonomikas likumu viedokļa – loģiski. Pat prātā neienāktu, ka šķīvi lētāk un labāk ir taisīt pašiem no māliem, nevis nopirkt veikalā. Lai gan teorētiski māli ir pieejami par velti, tikai jāparok. Pēc Slokenberga domām, darīt profesionālāk beigās sanāk arī lētāk. “Māju var uzcelt optimālāk. Var celt mazāku, prefabricētāku, gudrāku. (..) Respektīvi, jo labāki materiāli, jo vieglāk būvēt, jo vieglāk būvēt, jo ātrāk būvēt, jo ātrāk būvēt, jo vairāk naudas ietaupīsi. Manuprāt, tas ir ļoti, ļoti ciklisks un loģisks būvniecības turpinājums,” klāstīja Slokebergs. Kalnciems no biedrības “Passive House Latvija” sacīja, ka pasīvo māju stāsts nav tikai par izdevumiem un enerģiju. “Ēka, ģimenes māja ir lielākā investīcija cilvēka mūžā. Reti kurš 200 tūkstošus ieguldīs akcijās, it īpaši, ja tā ir pēdējā nauda, bet par māju Pierīgā tā cena ir tieši tāda.” Viņš rēķināja, ka pirms 10 gadiem uzcelt kvalitatīvu pasīvo māju varētu būt bijis labākais investīciju lēmums. Zeķē naudu sagrauzusi inflācija, akcijās – apdriskājis tirgus kritums. “Bet, ja tu esi uzbūvējis pasīvo ēku par 100 000 eiro, tad tagad šādu pašu vari uzbūvēt par 165 000 eiro. Tā ir nosacītā cena tagad, jo ēkas tik ātri nenoveco. Tā kā māja faktiski netērē enerģiju, tur vēl 25 000 eiro cenai klāt un šo gadu laikā esi ietaupījis 10-15 000 eiro uz siltumenerģiju. Tātad tavi 100 000 eiro ir dubultojušies,” sacīja Kalnciems. Raugoties atpakaļ, mēs visi esam gudri, kur bija jāinvestē. Turklāt peļņa pagātnē negarantē, ka tā tas notiks arī nākotnē. Kā jau ar visām investīcijām uz šīs pasaules.

VIDEO. Jābūvē pasīvās mājas līdz 120 kv. metriem uz pareiza novietojuma gabala, domājot, vai varēšu to uzturēt arī rīt 37
Augošās energoresursu cenas liks iedzīvotājiem meklēt iespējas, kā nodrošināties pret nekustamā īpašuma uzturēšanas izmaksu un komunālo maksājumu kāpumu – tas nozīmē, ka tuvākajā laikā varēsim novērot pieaugošu interesi par pārcelšanos no sērijveida vai pirmskara namu dzīvokļiem uz kompaktām energoefektīvām privātmājām vai uz mazākiem dzīvokļiem, secinājuši būvniecības un energoefektivitātes eksperti Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas un bankas Citadele organizētajā diskusijā. • Šobrīd iedzīvotājiem joprojām ir laiks mazu uzlabojumu vai plānošanas veikšanai. Nepieciešams analizēt pērnos apkures rēķinus un aplūkot patērēto kilovatu sadaļu, lai saprastu, kur rodas lielākie iztrūkumi. Labs analīzes risinājums ir spiediena testa veikšana, kas ļauj identificēt vietas, caur kurām ēku pamet siltums. Ja nosiltināt ēku līdz ziemai būs problemātiski, tad nelielas šķirbas ar attiecīgiem labojumiem iespējams nomainīt pāris dienu vai nedēļas laikā, bet līdz aukstuma atnākšanai vēl ir pāris mēneši. • Būvniecībā jāievēro mērenība. Iedzīvotāji lielākoties vēlas lielu māju, bieži ap 150 kvadrātmetru platībā, taču jādomā, kā māju objektīvi uzturēt ilgtermiņā, tāpēc saprātīgāks risinājums būtu būvēt māju, piemēram, 120 kvadrātmetru platībā ar iespējām realizēt piebūves pēc nepieciešamības. • Cilvēkiem, kas vēlas būvēt jaunu savrupmāju, būtu ieteicams sākt ar tāda zemes gabala izvēli, kur būs iespējams realizēt ēkas pareizu novietojumu, ņemot vērā debespuses un saules enerģiju. Lai māja būtu ekonomiski izdevīga, tai jābūt pēc iespējas kompaktākai, ar pietiekamu siltumizolāciju un trīs stikla pakešu logiem. Ēkām ir jābūt iespējami gaisa necaurlaidīgām, tāpat tās ieteicams aprīkot ar efektīvu rekuperācijas ventilācijas sistēmu. Visi šie komponenti un to atbilstība ilgtspējīgas būvniecības pamatprincipiem ir arhitektu kompetenču sarakstā. • Automātiskās apkures sistēmas mūsdienās ir moderna komforta izvēle, taču pats galvenais ir kvalitatīva ēkas izolācija un čaulas risinājums. Piemēram, gandrīz pasīvās enerģijas ēkas mūsdienās ir tik labi izolētas, ka, pat ziemā tās nekurinot, temperatūra tajās nenokritīsies zemāk par 12 grādiem. “Tirgus dinamika šobrīd ir tāda, ka iedzīvotāji sagaida lielākus enerģijas rēķinus un lūkojas pēc mazākām un efektīvākām dzīves telpām, kā arī vienlaikus interesējas par iespējām pārdot kādu no saviem īpašumiem, ja tādi ir vairāki. Būvējot privātmājas, vairums vēlas apdzīvot 120 – 150 kvadrātmetru lielu platību, taču skaidrs, ka šobrīd, aprēķinot mājokļa uzturēšanas izmaksas, jāveic iespējami precīzs komunālo maksājumu sloga izvērtējums, lai uzturēšanas izmaksas būtu maksimāli objektīvas,” teic Jānis Mūrnieks, bankas Citadele Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs. “Jaunu mājokli vajadzētu izplānot, ņemot vērā vietas apstākļus – orientāciju pret debespusēm, noēnojumu un citus būtiskus vides faktorus, cik vien tas iespējams. Atjaunojot esošu ēku, būtu jāveic dziļā renovācija, kas tai garantēti nodrošinātu vēl vismaz 50 gadu kalpošanas laiku,” stāsta arhitekts un pasīvo ēku projektētājs Ervīns Krauklis. “Energoefektivitāte nozīmē, ka ir mazāk rūpju par enerģijas cenu svārstībām, vairāk komforta, vienmēr svaigs gaiss telpās, un nebūs jāmokās vasaras karstuma viļņu laikā vai jātērē nauda neveselīgo kondicionieru darbināšanai. Tas viss pie nosacījuma, ja ēkas ir labi izplānotas. Šāda pieredze Latvijā ir, un pēdējos gados aizvien vairāk kolēģu arhitektu ar lielu interesi apgūst pasīvo ēku plānošanas pamatprincipus un praksē pielieto enerģijas bilances aprēķina programmatūru, lai pārbaudītu savus lēmumus agrīnās plānošanas stadijās.” “Būvniecībā bija laiki, kad būvēt 300 kvadrātmetru privātmājas, ieliekot lieljaudas apkures katlu, bija standarts. Šobrīd – enerģijas deficīta un ilgtspējīgas domāšanas laikmetā tā rīkoties nevar. Svarīgi ir saprast, nevis vai nams, ko vēlos, atbilst manai sapņu Instagram mājai, bet vai es to varēšu atļauties uzturēt rīt un nākotnē. Plānošana jāveic tik labi, lai iespējami izvairītos no lielas pārbūves veikšanas jau tuvākajā desmitgadē, laikiem potenciāli mainoties. Enerģija ir un būs, tikai šobrīd tā ir par maz un jātērē prātīgāk,” uzskata Krists Slokenbergs, sertificēts pasīvo māju konsultants, i2 Factory direktors. “Par ilgtspējīgu būvniecību pastāv daudz mītu. Piemēram, ka tā ir skatāma tikai kontekstā ar rēķinu samazināšanu būves uzturēšanas laikā. Bet ilgtspējīga pieeja projekta realizācijā nodrošina tostarp arī patīkamu mikroklimatu telpas lietotājam, tehnoloģiski aktuālāko risinājumu pielietošanu, kā arī pārstrādājamu un planētai draudzīgāku materiālu pielietošanu, kas būves ilgmūžību un vērtību tikai palielinās. Rezultātā, ilgtspējīgi risinājumi it ne tikai ekonomiski pamatoti, bet arī rada cilvēkam labvēlīgu vidi, it sevišķi svarīgi tas ir, ņemot vērā faktu, ka dzīves laikā cilvēks līdz 90% laika pavada telpā. Būtiski ir piebilst, ka iepriekšējās enerģētikas krīzes laikā, pagājušā gadsimta 70.-tajos gados, tika veikta masveidīga būvju “iekonservēšana” ar mērķi izvairīties no liekiem enerģijas zudumiem. Rezultātā, ēkas kļuva neelpojošas, daudz kur bija nepietiekama gaisa cirkulācija, kas jūtami pasliktināja cilvēku pašsajūtu – parādījās galvas sāpes, saasinājās alerģijas – simptomi, kas pazuda, izejot no ēkas. Tā sekas ir jūtamas vēl arī šodien, jo daudz kur šādas ēkas joprojām tiek ekspluatētas,” norāda nekustamo īpašumu attīstītājs “R.Evolution City”. “Pirmās atsauksmes par privātmāju energoefektivitātes programmu liecina, ka privātmāju īpašnieki ļoti pozitīvi novērtē sniegto valsts atbalstu un aktīvi to izmanto. Šobrīd vairums jeb 80% privātmāju īpašnieku izvēlas uzstādīt saules paneļus, turklāt lielākoties programmā paredzētajā maksimālajā jaudā, kas ir 11,1 kW. Savukārt kvalitatīvi īstenoti energoefektivitātes projekti privātmājās sasniedz siltumenerģijas ietaupījumu robežās no 26% līdz 70%, bet ēkas energoefektivitātes klase tiek palielināta par vienu vai pat divām klasēm,” potenciālos ietaupījumus iezīmē Oksana Borisova, ALTUM Privātmāju energoefektivitātes vecākā projektu vadītāja. “Mūsu pieredze rāda, ka kopumā pieteikumi ir pamatoti un labi sagatavoti, un vidēji tikai viens no desmit pieteikumiem nekvalificējas atbalsta saņemšanai. Aicinu interesentus izmantot iespēju atbalsta saņemšanai, vienlaikus rūpīgi iepazīstoties ar programmas nosacījumiem.”“Līdz ar energoresursu izmaksu pieaugumu un apkārtējās vides prasībām mums ir jāmācās sadzīvot un pielāgoties pasaules izmaiņām nākotnē. Jābūt spējīgiem efektīvi izmantot savus resursus, bet tajā pašā laikā nesamazinot komforta prasības.

Kā (gandrīz) nemaksāt par apkuri?
Šīs nedēļas izskaņā, no 11. līdz 13. novembrim visā Latvijā noritēs Pasīvo ēku atvērtās durvju dienas, kuru mērķis ir dot iespēju visiem interesentiem apmeklēt ēkas, kas būvētas pēc pasīvās ēkas standarta principiem, un faktiski nepatērē enerģiju apkurei. Informācija par Pasīvo ēku atvēro durvju dienu norisi un šīs, kā arī citu lielisku ēku apmeklēšanas iespējām ir atrodama pasākuma mājaslapā www.pasivoekudienas.lv Pasīvo un nedaudz mazāk energoefektīvo A+ energoklases ēku niecīgais enerģijas patēriņš ir skaidrojams ar šo ēku izcilo hermētiskumu, kas tiek panākts ar rūpīgāku ēkas projektēšanas un būvniecības procesu, bez jebkādu specifisku un dārgu būvmateriālu pielietošanas. Vienlaikus šajās ēkās ir daudz kvalitatīvāks iekštelpu klimats, kas rada paaugstinātu komforta sajūtu un veido daudz labākus dzīves apstākļus, piemēram, cilvēkiem, kas sirgst ar astmu. Pasākumā kopumā būs iespēja apmeklēt 11 ēkas – gan tādas izcilas sabiedriskās ēkās kā Ogres jaunā bibliotēka un zinātnes centrs “Vizium” Ventspilī, pasīvo ēku logu ražotne Salaspilī, gan arī vairākas mūsdienīgas privātmājas Rīgā un Pierīgā. Par vienu no nedēļas nogalē apmeklējamajām ēkām pastāstīsim vairāk. Māja bez apkures Latvijā – vai tas ir iespējams? Netālu no Rīgas, Stopiņu pagasta Līčos šobrīd būvniecības darbu noslēguma stadijā ir unikāla ēka, kas ir īpaša vairāku iemeslu dēļ. Ēka ir projektēta pēc pasīvās ēkas principiem, tāpēc tai nepieciešamais siltumenerģijas daudzums ir niecīgs – tikai 18 kwh/m2 gadā. Ja vairumam Latvijas iedzīvotāju tagad galvassāpes rada siltuma un enerģijas rēķinu nomaksa, tad šīs mājas radītājiem ir citas rūpes. “Mēs nevarējām Latvijā iegādāties tādu siltumsūkni ar tik mazu jaudu, kāds šai ēkai nepieciešams, tāpēc nolēmām nekādas citas aktīvās apkures iekārtas neuzstādīt” – saka Krists Slokenbergs, ēkas koncepta autors un pasīvo ēku logu ražotāja SIA “i2” vadītājs. Rezultātā vienīgais apkures elements ēkā ir apsildāmās grīdas vannasistabā un gaitenī, kas apsildei izmanto enerģiju, kas tiek saražota uz mājas jumta esošajos saules enerģijas paneļos. Bez haosa būvlaukumā Šī ir iecerēta kā pieejama, ilgtspējīga tipveida ēka, kuras pirmais, jau ekspluatācijā nodotais prototips tika uzbūvēts Zviedrijā, sadarbībā ar Krista biznesa partneriem (šī prototipa attēli aplūkojami foto galerijā). Ēkas konstrukcijas ir rūpnieciski saražotas un ļoti viegli montējamas – būtībā ēkas elementi ir kā standarta Lego konstruktora klucīši – no neliela dažādu būvelementu skaita var ātri samontēt visas ēkas konstrukcijas. Ēkai ir arī parasti Krista uzņēmumā ražoti trīskārša stiklojuma pasīvās ēkas logi. Unikāls ir arī tas, ka ēkai nav nepieciešama dārgā iekšējā apdare – tās sienas ir veidotas no estētiski pievilcīgiem koka paneļiem, kas tiek saražoti jau ražotnē. Šāda inovatīva pieeja ļauj ietaupīt būtiskus līdzekļus ēkas būvniecībā un investēt tos ļoti kvalitatīvos ēkas būvmateriālos, iekārtās un interjerā. Pilna autonomija Pilna autonomija Šajā enerģētiskās krīzes laikā būtiski ir tas, ka ēka pilnībā (gada griezumā) nodrošina savu pašpatēriņu ar saules enerģijas paneļu palīdzību, kas ir uzstādīti uz ēkas jumta plaknes. Ēkai ir 11 kilovatu elektrības ražošanas sistēma, kurā saražotais tiek izlietots šādi: # 25% apkurei – siltās grīdas gaiteņu zonās un vannas istabās; # 45% – karstā ūdens sagatavošanai; # 15% – citām saimniecības vajadzībām (apgaismojums, elektroiekārtas utt.); # 15% – elektromobiļa uzlādei. Šīs elektroenerģijas pašražošanas un ēkas augstās energoefektivitātes dēļ tās topošie iemītnieki var būt lielā mērā pārliecināti – lai kādas būs nākotnes dabasgāzes un elektroenerģijas cenas, tas viņu ikmēneša tēriņus ietekmēs maz. Māja, ko var atļauties daudzbērnu ģimene Māja, ko var atļauties daudzbērnu ģimene Māja tiek celta daudzbērnu ģimenei, tāpēc šis ir tas gadījums, kad tās iemītnieki saņems samērā būtisku valsts atbalstu. Vairākas lietderīgas atbalsta iniciatīvas, kuras ir izstrādājis Imanta Parādnieka vadītais Demogrāfisko lietu centrs, ļaus ģimenei jūtami atvieglot šī mājokļa iegādi. Tā kā ģimenē aug 3 bērni un būvējamā ēka atbilst A+ energoklases ēku kritērijiem, tad ģimene saņems 10 000 eiro vērtu grantu ēkas iegādei. Vienlaikus ģimene izmanto arī “Altum” sniegtās garantijas pirmās iemaksas segšanai. Kopumā 136 kvadrātmetru lielās ēkas un elektrības ražošanas sistēmas būvniecības izmaksas ir ap 220 000 eiro. Tā kā mājas iemītniekiem nākotnē nebūs jāmaksā par apkures un elektroenerģijas rēķiniem, tad ģimene lēš, ka dzīvošana modernā miteklī kopumā būs pat krietni lētāka, nekā viduvējas privātmājas īre Rīgā. Informācija par Pasīvo ēku atvēro durvju dienu norisi un šīs, kā arī citu lielisku ēku apmeklēšanas iespējām ir atrodama pasākuma mājaslapā www.pasivoekudienas.lv. Pasākums tiek organizēts ar Eiropas Savienības līdzfinansējuma palīdzību.

Pasīvo ēku atvērtās durvju dienas
Pagājušās nedēļas izskaņā visā Latvijā noritēja ikgadējās “Pasīvo ēku atvērtās durvju dienas”, kuru mērķis ir dot iespēju visiem interesentiem apmeklēt ēkas, kas būvētas pēc pasīvās ēkas standarta principiem. Ikvienam klātienē bija iespēja iepazīties ar dažāda veida augsti energoefektīvām ēkām un aprunāties ar šo ēku radītājiem un iemītniekiem.