Biedrība “PASSIVE HOUSE LATVIJA” īsteno komersantu sadarbības tīkla izveides un īstenošanas projektu “Zaļā kursa sadarbības tīkls” (projekts Nr. 5.1.1.2.i.0/3/24/A/CFLA/007), Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1. reformu un investīciju virziena “Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A” 5.1.1.r. reformas “Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija” 5.1.1.2.i. investīcijas “Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai” trešās kārtas īstenošanas noteikumi” ietvaros.
Sadarbības tīklu programmas ietvaros tiek izveidots atbalsta instruments sadarbības tīkliem. Sadarbības tīkls ir biedrība, kas apvieno komersantus, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas, biedrības, nodibinājumus un citas institūcijas, kas darbojas savstarpēji saistītās nozarēs, tautsaimniecības nišās, produkta vai pakalpojuma grupās, vērtības ķēdēs vai reģionā. Projekta mērķis ir veicināt komersantu, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju un citu institūciju sadarbību vietējā un starptautiskā līmenī, palielināt komersantu ieguldījumus attīstībā un inovācijās, tādējādi veicinot uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanos, produktivitātes, eksportspējas celšanu un inovāciju ekosistēmas veidošanos.
Mērķa sasniegšanai plānotie risinājumi ir atbalsta sniegšana sadarbības tīkla dalībnieku ekonomiskās izaugsmes veicināšanai, realizējot sadarbības tīkla stratēģijā un darbības plānos paredzētos pasākumus, kā arī nodrošinot atbilstošu sadarbības tīkla pārvaldību.
Projekta rezultāts ir atbalstāmo darbību ietvaros īstenotās aktivitātes un rādītāji, kas nepieciešami projekta mērķa sasniegšanai.
Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vairāk kā 30 komersantus un vismaz 1 pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju.
Kopējās attiecināmās izmaksas: 514 500.00 EUR, t.sk. AF finansējums 437 325.00 EUR, privātais finansējums 77 175.00 EUR.
Sadarbības tīkla ietvaros īstenotie pasākumi (maijs `26 – jūnijs `26):
9.–30. jūnijs // publikāciju cikls žurnālā „Dienas Bizness”
Tā kā sadarbības tīkla galvenā tēma ir sērijveida daudzdzīvokļu māju masveida renovācija, izmantojot pasīvās ēkas standarta principus un rūpnieciski ražotas konstrukcijas, jūnijā sadarbībā ar žurnālu „Dienas Bizness”, laikrakstu „Diena” un žurnālu „SestDiena” tapa plašs publikāciju cikls par ēku renovāciju un pasīvās ēkas standartu. „Dienas Biznesa” rakstu sērija ar nosaukumu „Kāds mājoklis, tāda valsts” bija veltīta renovācijas finansējumam un valsts politikai:
- 9. jūnijs – „Kur ņemt miljardus eiro blokmāju renovācijai?” Pilnvērtīga renovācija Latvijā vajadzīga 26 tūkstošiem daudzstāvu māju, un tai nepieciešami 21,6 miljardi eiro, taču par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem līdz šim atjaunoti vien 4 % padomju laikā būvēto daudzstāvu māju. Rakstā viedokli pauž Rīgas Enerģētikas aģentūras, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Būvniecības padomes un banku nozares pārstāvji.
- 16. jūnijs – „Renovētie mājokļi – neapgūto iespēju segments”. Daudzdzīvokļu māju renovācija aplūkota kā tautsaimniecības un pilsētu konkurētspējas jautājums, jo kvalitatīvu mājokļu pieejamība ietekmē gan iedzīvotāju, gan investīciju piesaisti. Rakstā viedokli pauž domnīcas „LaSER”, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras un biedrības „Passive House Latvija” pārstāvji.
- 30. jūnijs – „Māju renovācijas dzinējspēki – zināšanas un nauda”. Raksts apkopo sadarbības tīkla un „Dienas Biznesa” rīkotās videodiskusijas secinājumus (sk. tālāk).
12.–26. jūnijs // publikāciju cikls laikrakstā „Diena”
Laikraksta „Diena” publikācijas renovāciju aplūkoja no nekustamā īpašuma tirgus un būvniecības nozares skatpunkta:
- 12. jūnijs – „Plaša zaļā zona kā "veco" projektu trumpis pret jaunajiem”. Ja kopā ar ēkām tiek sakārtoti arī to plašie iekšpagalmi, renovētie sērijveida mājokļi spēj konkurēt ar jaunajiem projektiem.
- 19. jūnijs – „Pieprasījums pēc ēku renovācijas aug”. Banku un būvniecības uzņēmumu pārstāvji vērtē, kurām ēkām renovācija ir ekonomiski pamatota, un atzīst, ka tā nav universāls risinājums visam dzīvojamajam fondam.
- 26. jūnijs – „Vērtīgi būtu vairāk izmantot vietējo ražotāju būvmateriālus”. Būvmateriālu, logu un durvju ražotāju asociāciju vadītāji uzsver, ka stabila un prognozējama daudzdzīvokļu ēku renovācijas politika uzlabotu rezultātus un ļautu vairāk izmantot Latvijā ražotus materiālus.
12.–26. jūnijs // publikāciju cikls žurnālā „SestDiena”
Žurnāla „SestDiena” rubrikā „Tēma” plašākai auditorijai tika skaidrots pasīvās ēkas standarts, un visos trijos rakstos ar savu pieredzi dalījās pasīvo ēku jomas speciālisti:
- 12. jūnijs – „Māja kā drošības spilvens”. Arhitekts Ervīns Krauklis stāsta, kāpēc pasīvo ēku pieeja būvniecībā un renovācijā ir kļuvusi īpaši svarīga un ko tā dod ēkas iemītniekiem.
- 19. jūnijs – „Atjaunot gudri, nevis dārgi”. Pasīvo ēku eksperte un sertificētāja Mare Mitrevica skaidro, kā pareizi sākt ēkas renovāciju, kam tās gaitā jāpievērš uzmanība un no kādām kļūdām labāk izvairīties.
- 26. jūnijs – „Logs, kas samazina rēķinus”. Pasīvo ēku logu ražotāja SIA „i2” vadītājs Krists Slokenbergs stāsta par logu kā vienu no svarīgākajiem ēkas energoefektivitātes, komforta un arhitektūras elementiem.
30. jūnijs // videodiskusija portālā db.lv
Publikāciju ciklu noslēdza „Dienas Biznesa” un sadarbības tīkla kopīgi rīkota videodiskusija par daudzdzīvokļu māju renovācijas iespējām, problēmām un valsts politiku, kuras ieraksts ir pieejams portālā db.lv. Diskusijā piedalījās Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis, Latvijas Būvniecības padomes priekšsēdētājs Artis Dzirkalis un biedrības „Passive House Latvija” valdes loceklis Krišjānis Kalnciems.
Diskusijas galvenie secinājumi:
- Līdz šim Latvijā atjaunotas tikai aptuveni 1400 daudzdzīvokļu mājas, un daudzām pārējām, ja nekas netiks darīts, renovācija nākotnē vairs nebūs ekonomiski pamatota.
- Padomju laika sērijveida apbūve ir arī priekšrocība, jo tā ļauj renovācijā izmantot standartizētas, rūpnieciski ražotas konstrukcijas, un tas ir vienīgais veids, kā atjaunot tik lielu ēku skaitu un vienlaikus samazināt darbu izmaksas.
- Renovācijas finansēšanai nepieciešams īpašs fonds pēc Lietuvas parauga, kurā līdzekļus ieguldītu valsts, starptautiskās finanšu institūcijas un privātie pensiju fondi, tādējādi nodrošinot lētāku un no Eiropas Savienības fondu plānošanas periodiem neatkarīgu finansējumu.
- Dzīvokļu īpašnieku iesaistei piemērotāki ir motivējoši pasākumi, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, nevis papildu maksājumi par nerenovētām ēkām.